studējošā kredīts

Pēdējo gadu laikā studiju un studējošo kredītu apetīte ir samazinājusies. Tas nozīmē, ka ik gadu arvien vairāk studenti mērķē iekļūt budžeta grupā, lai izvairītos no samērā augstajiem maksājumiem par studijām maksas grupās. Savukārt liela daļa studentu, kuriem neizdodas iekļūt budžeta grupā augstskolā, izvēlās gadu pavadīt darbā vai tepat Latvijā vai piepelnīties ārzemēs. Galvenā doma ir pēc iespējas aktīvāk aizvadīt sezonu un nākamajā gadā startēt kādā no augstskolas budžeta grupām atkārtoti. Studiju un studējošo kredītu skaits sāka sarukt no 2004. gada. Tieši 2004. gadā bija vislielākais studiju kredītu skaits Latvijā. Tas sasniedza gandrīz 10 000 studiju kredītus. Viszemākais studiju kredītu skaits bija 2013. gadā, kad naudu studijām bija aizņēmušies tikai 2700 studenti. Bankas nevēl

Lai varētu sākt runāt par tēmu studiju un studējošā kredīta dzēšana ir nepieciešams saprast, ka pastāv divi studiju kredītu veidi. Proti, tas ir studiju kredīts un studējošā kredīts. Studiju kredīts ir kredīts, kurš paredzēts mācību maksas segšanai akreditētajās Latvijas un ārvalstu augstskolās, bet studējošā kredīts paredzēts studenta sociālajām vajadzībām. Daudzi jaunieši, lai varētu sasniegt savu mērķi- iegūt augstāko izglītību, izvēlas studiju kredītu. Studiju kredīti mēdz būt dažādi, kredīts kurā valsts ir kā galvotājs un kredīts, kuru pats dzēš pēc studiju beigšanas vai tiek piesaistīts galvotājs, kāds no vecākiem. Apskatīsim procesu kā notiek kredīta dzēšana ar valsts galvojumu, tātad no valsts budžeta līdzekļiem. Ir svarīgi zināt, ka mūsu valstī ir izstrādāti normatīvie

Tag: studējošā kredīts

Kāpēc samazinājusies studiju un studējošo kredītu apetīte?

Studiju un studējošā kredīta dzēšana