Kas ir Starptautiskais Valūtas fonds

SVF vai Starptautiskais Valūtas fonds ir organizācija, kura tika dibināta 1944. gada vasarā. Dibināšanas vieta (Bretton Woods) Bretonvudsa. SVF mērķis ir veicināt un attīstīt starptautisko monetāro sadarbību. Galvenie uzdevumi ir attīstīt valstu ekonomikas izaugsmi, nodrošināt nelielu īslaicīgu finansiālu atbalstu, ja kādai no dalības valstīm nepieciešams palīdzēt ar maksājuma bilanci radušās problēmas. Starptautiskais Valūtas fonds strādā pie tā, lai nodrošinātu valūtas kursa stabilitāti, jo tas ir nepieciešams visiem pasaules iedzīvotājiem. Stabilitāte ir nepieciešama ikdienas dzīvē, jo tā rada drošības sajūtu un pārliecību par to, ka Tavs naudas uzkrājums rīt būs tikpat vērtīgs, kā tas bija vakar. Šobrīd Starptautiskā Valūtas fonda organizācijā ir 188 dalībvalstis. Sākot no 1992. gada maija, arī Latvija pievienojās SVF organizācijai un nu jau vairāk, kā 20 gadus veiksmīgi sadarbojās ar citām valstīm. Latvijas un SVF sadarbības juridisko pamatu regulē 1992. gada 15. aprīļa likums “Par Latvijas Republikas iestāšanos Starptautiskajā Valūtas fondā”. SVF augstākajā pārvaldes orgānā Pilnvaroto padomē (Board of Governors) Latvijas pilnvarotais ir Latvijas Bankas prezidents, savukārt pilnvarotā vietnieks ir Finanšu ministrijas valsts sekretārs. Tieši tāpēc Latvija banka ir galvenā iestāde, kura pārstāv un atbalsta Latvijas Republikas intereses Starptautiskajā Valūtas fondā un nodrošina veiksmīgu ikdienas sadarbību. Katrai SVF dalībvalstij tiek piešķirta kvota, kas tiek aprēķināta no valsts ekonomikas īpatsvara pasaules ekonomikā. Starptautiskais Valūtas fonds Latvijai piešķir kvotu, kas ir mazliet vairāk par 142 miljoniem SDR un tas veido 0.06% no kopējā Starptautiskā Valūtas fonda kvotas. SVF darbu veic izpilddirektoru valde. Latvija pārstāv savas intereses un piedalās SVF lēmumu pieņemšanā  Baltijas valstu un Ziemeļvalstu grupas ietvaros. Šajā valstu grupā ir tādas valstis kā Zviedrija, Dānija, Somija, Norvēģija, Īslande, kā arī mūsu kaimiņi Igauņi un Lietuvieši. Dažādi lēmumi un jautājumi, tiek izskatīti Starptautiskajā Monetārajā un finanšu komitejā. Baltijas valstīm kopējais balsu īpatsvars ir 3.40% no visām SVF balsīm, kuras sastāda jau iepriekš minētās 188 dalībvalstis. Grupa izstrādā kopīgu pozīciju par galvenajiem SVF darbības jautājumiem un pārstāv savas intereses Monetārajā un finanšu komitejā un izpilddirektoru valdē. Zviedrijas centrālā banka koordinē Ziemeļvalstu un arī Baltijas valstu centrālo banku un finanšu ministriju kopīgo sadarbību Starptautiskā Valūtas fonda jautājumos. Valstu grupām dalību veido saskaņota rotācijas sistēma, kas ir spēkā no 2016. gada janvāra līdz 2020. gadam. Patreiz Ziemeļvalstu un Baltijas valstu grupas izpilddirektors ir Tomass Ostross, kurš ir Zviedrijas pilsonis. Starptautiskais Valūtas fonds ir vien no labākajām 20. gadsimta idejām, kas ļauj lēnām un veiksmīgi attīstīties visām tā dalības valstīm, neuztraucoties par riskiem, kuri pastāv gadījumos, kad valūta zaudē vērtību, vai notiek strauja inflācija, jeb arī deflācija. SVF nodrošina stabilitāti cilvēkiem, kuriem ir izveidoti lieli naudas uzkrājumi. Latvieši joprojām atceras, kad tika mainīta valūta no Rubļiem uz Latiem un to, cik ļoti “izdevīga” bija šī naudas konvertācija. Ja Rubļos, cilvēkiem sanāca pietiekoši daudz naudas priekš lielas mājas, tad Latos varēja nopirkt vien tikai dīvānu. Lūk, tik izdevīga bija naudas konvertācija. Tieši tāpēc Starptautiskais Valūtas fonds ir lieliska iespēja arī Latvijai nodrošināt stabilitāti un drošību, kas pasargā iedzīvotāju smagi pelnītos naudas uzkrājumus. Galvenais Starptautiskā Valūtas fonda izveidošanas mērķis bija izvairīšanās no postošās ekonomiskās politikas atkārtošanās, kas izraisīja 20. gadsimta 30. gadu Lielo depresiju. Tas gan vairāk attiecās uz Amerikas Savienotajām Valstīm, taču šāda veida depresija var skart jebkuru valsti.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *