Ikdienas izdevumi

Pie ikdienas izdevumiem pieskaitāmi izdevumi, kuri nepieciešami normālam ikdienas dzīves ritējumam – piemēram, pārtikai un transportam. Citi izdevumi ir mēneša maksājumi, kuri pārsvarā ir reizi mēnesī maksājamie rēķini, un neregulārie maksājumi, kuri ir neparedzami vai neregulāri un atkarīgi no konkrētās situācijas.

Vērtējot iedzīvotāju labklājību bieži tiek izmantoti dati, kas norāda, cik procentuāli katra mājsaimniecība tērē ikdienas izdevumiem. Par mājsaimniecību uzskatāma vairāku cilvēku kopums, kas dzīvo kopā un kuriem ir kopēji tēriņi mājsaimniecības vajadzībām,  vai viens cilvēks, kurš saimnieko pats. Klasiska mājsaimniecība ir ģimene. Tiek uzskatīts, jo procentuāli vairāk no mājsaimniecības ienākumiem tiek tērēts ikdienas vajadzībām, jo trūcīgāka tā ir. Jo vairāk liekas naudas neregulāriem izdevumiem, jo turīgāka mājsaimniecība.

Latvijā katru gadu nepieciešamie līdzekļi ikdienas izdevumiem aug. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, 2014.gadā vienam mājsaimniecības loceklim nepieciešamā summa ikdienas izdevumiem bija 452 eiro, kas bija kāpums par 5% no iepriekšējā gada. Diezgan paredzami šī summa turpinās kāpt ilgākā laika posmā, jo Latvijai jāmēģina aizsniegties līdz ES vidējam līmenim, bet pagaidām mēs atpaliekam. Un lai gan kopumā ienākumi aug, lielai daļai iedzīvotāju ne tikai nepietiek līdzekļu neregulāriem izdevumiem, bet daudziem ir problemātiski pat samaksāt ikdienas izdevumus. Tā, piemēram, tikai 0.2%  respondentu apgalvoja, ka viņiem segt ikdienas izdevumus ir ļoti viegli, viegli vai samērā viegli bija 17%, bet pārējie jau saskārās ar mazākām vai lielākām grūtībām ikdienas izdevumos.

Latvijā vislielākās problēmas atrast līdzekļus ikdienas izdevumiem ir pensionāriem, jo īpaši vientuļajiem, vecākiem, kuri audzina bērnus vieni paši un ģimenēm, kurās ir trīs vai vairāk bērni. Tātad kopumā sociāli visneaizsargātākajām grupām, kas kopumā neliecina par augstu valsts labklājību.

2014.gadā „Swedbank” veiktajā pētījumā Baltijas valstu galvaspilsētās, kurās par pamatu tika izvēlētas mājsaimniecības ar vienu un četrām personām, atklājās, ka tieši rīdzinieki tērē vislielāko summu ikdienas vajadzībām. Kopumā gan Latvijā, gan Lietuvā ikdienas izdevumiem tiek tērēta gandrīz puse no ienākumiem, savukārt igauņi, kuriem ir arī lielākie ienākumi, tērē vismazāk – tikai 29%.  Rīgā iedzīvotāji visvairāk ir spiesti tērēt gan pārtikai, gan mājoklim, gan transportam.

Kopumā ikdienas izdevumi ir nepieciešami pamatvajadzību nodrošināšanai. Ikvienam ir jābūt nodrošinātam ar līdzekļiem šādu tēriņu segšanai. Absurda ir situācija, kad pat strādājošs cilvēks var saskarties ar līdzekļu trūkumu ikdienas izdevumiem.  Tas nereti novērojams arī Latvijas situācijā, kad minimālā alga neaizsniedzas līdz ikdienas izdevumiem nepieciešamajai summai.

Jāņem gan vērā, ka dažādu cilvēku izpratne par to, kas ir ikdienas izdevumi var nedaudz atšķirties. Un neapšaubāmi būs mājsaimniecības, kas ikdienas izdevumiem tērēs vairāk, lai gan varētu atlicināt naudu neregulāriem izdevumiem. Piemēram, būs atšķirības mājsaimniecību izdevumos pārtikai, ja vieni izvēlas lielveikalu preci, bieži akcijas preces, bet otri tikai ekoloģiski audzētu pārtiku.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *