Deflācija

Deflācija ir ievērojams un ilgstošs cenu kritums. Tas nav attiecināms uz cenu samazinājumu dažu mēnešu garumā. Par ilgstošu cenu lejupslīdi uzskatāma cenu samazināšanās vismaz gada garumā.

Naudas vērtību sākumā nosaka valsts. Pēc tam to diktē tirgus situācija. Naudai nav tādas vērtības kā, piemēram, zeltam, tāpēc valūtas vērtība atkarīga no cilvēku pirktspējas. Cenu kritums neapšaubāmi stimulē pirktspēju. Tomēr, ja cenu kritums ir ilgstošs rodas situācija, ka apjaušot naudas vērtību cilvēki izvēlas to netērēt, jo saprot, ka turpinoties kritumam, varēs atļauties vēl vairāk kā līdz šim un par to pašu naudu. Aug pieprasījums pēc naudas, bet ne precēm. Preču un pakalpojumu cenas nepārtraukti krīt, bet naudas apgrozība nepalielinās. Tas negatīvi ietekmē biznesus. Tiek samazināta ražošana un atlaisti darbinieki. Ekonomikas attīstība apstājas. Deflāciju jeb pieprasījuma kritumu izraisa naudas trūkums. Vislielākie zaudētāji deflācijas gadījumā ir tie, kuriem pieder kas tāds, kam ir liela vērtība. Tie kļūst par sava veida ķīlniekiem, jo uz deflācijas brīdi viss vērtīgais kļūst gana nevērtīgs. Bieži vien bezizejas situācijā īpašniekam no vērtīgām lietām nākas šķirties par sviestmaizes cenu.

Spilgts deflācijas izraisītā posta gadījums pavisam nesen bija novērojams Latvijā. Proti, nekustamā īpašuma bums un krīze. Dzīves līmenim augot un ar brīvu pieeju naudas līdzekļiem daudzi paļāvās impulsam, ņemot dzīvokļus kredītā. Sākoties krīzei radās grūtības nomaksāt kredīta maksājumus. Sabiedrībā radās naudas trūkums. Bankas atņēma dzīvokļus un jaunus kredītus vairs neizsniedza. Dzīvokļu tirgū sākās deflācija. Jo esot pārāk daudz brīvajiem kā arī jaunuzceltajiem dzīvokļiem, pie situācijas, kad patērētājiem vairs nebija naudas, vairs nebija iespējams pārdot tā kā iepriekš un kur nu par tādu pašu cenu. Zaudētāji bija gan nekustamo īpašumu uzņēmumi, kuri cerot uz lielu peļņu, palika ar daudz nepārdodamas preces un paši dzīvokļu īpašnieki, kuri paņēmuši īpašumu kredītā par daudz lielāku summu, nekā reāli ir tā vērtība.

Latvija ir mazs tirgus tādēļ liela nozīme ir arī situācijai ārvalstīs. Ja valstīs ar kurām Latvijai ir sadarbība ekonomiskajā jomā ir problēmas, tad mazināsies eksports un nespējot pārorientēties uz citiem tirgiem, var izraisīt deflāciju. Tomēr tā kā Latvija šobrīd ir ES un cenšas pietuvoties tās vidējam līmenim būtiska deflācija uz doto brīdi  ir maz ticama, jo lielākajā daļā Eiropas cenas tomēr ir augstākas kā Latvijā un mēs attīstāmies mēreni, bet stabili, mācoties no iepriekšējam kļūdām.

Uzņēmumiem, kuri ir izveidojuši ilgtermiņa stratēģiju, ir spējīgi izmantot deflāciju savā labā. Sākoties deflācijai ir iespējams samazināt izmaksas saglabājot darba ražīgumu iepriekšējā līmenī. Tas nav viegls uzdevums, bet ne neiespējams, izmantojot rūpīgu plānošanu. Kopumā pasaulē vēl joprojām deflācijas bieds ir lielāks kā inflācijas, jo pēc daudzu domām deflācija ir grūtāk kontrolējama. Jāatceras, ka cenu kritums īslaicīgā laika posmā pat ir stimulējošs ekonomikai, tomēr negatīvas sekas var izraisīt tikai ilgtermiņā.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *